laika cilpa
2. augusts, 2018
Uz pirkstu galiem ielavos. Nav mana māja. Nav mana istaba. Pirkstu gali gan mani. Un klusums arī. Mani jau gaida. Tur klusumā. Kāds. Un divas krūzītes. Strīpainas. Vienādas, bet dažādas. Dažas lapiņas Oolong klusumā iebirst. Ieklausos ūdenī, gaidu, kad tas ar mani vairs nerunās. Kamēr krūzītes dziest. Kamēr tējas lapiņas atveras. Kamēr pasaule aiz loga. Kamēr sals ārā. Kamēr visi pasaules pulksteņi. Kamēr visos pulksteņos laiks. Kamēr prāts neprātā. Kamēr tā. Vai varbūt kā citādi. Kamēr….
