Stjupid Kupid jeb vīriešu medības

Piesvempusies no gultas, Maiga jau kuro rītu nemaz nejutās kā tajās kafijas reklāmās rāda. Nebija ne tā možuma, ne tās apgarotības, nemaz nerunājot par kādu, kurš pasniegtu kafiju gultā uz paplātes ar smuku rozi blakus tasītei. Kopš viņu bija pametis Jānis, bet pirms tam arī Kārlis, Maigonis un… Jā, labāk neturpināt…..Kaut kur taču tie forši vīrieši dzīvo? Kaut kur taču viņiem ir jābūt, ja jau citas viņus dabū? Tā nu Maiga nolēma mest kaunu pie malas un aicināt palīgos mazo un nešpetno Amoru. Tā teikt, ja jau šamais ir noziedzies pret Maigu un nav laicīgi nevienam normālam veciem ar mīlas bultu vajadzīgajā vietā iešķiebis, tad lai izstrebj tagad savu ievārīto putru un beidzot sagādā Maigas sapņu vīrieti.

– Un šitādā paskatā tu nāksi man līdzi?, – uzmetot vērtējošu skatienu Maigai noprasīja Amors.

– Kas? -, Maiga sataisīja nu pavisam nevainīgu skatienu, – Es tikai mazliet uzkrāsojos.

– Nu mēs jau netaisāmies piedalīties indiāņu cilšu karā, bet ja nu tu tā gribi……Un varēji vismaz sakarīgi apģērbties.

– Nezinu, kā tu, bet es sekoju līdzi jaunākajām modes tendencēm, un, zini, šoruden modē ir piesātinātas krāsas ar izteiktiem optiskiem līniju rakstiem..

– It kā jau ir labi, ja vīrietis no tevis apreibst un nav šaubu, ka tā arī būs, bet, ieraugot tās optiskās ilūzijas, atvaino, līniju rakstus uz taviem.. ē… tavām….nu….krūtīm, nav šaubu, ka apdullināti tiks visi.

– Ko gan tu saproti no modes! Ejam ātrāk, lai beidzot varu iekrist sava mīļotā rokās!

– Eh, labi, ejam! Bet kurpes gan pārvelc, jo ar šitām ja tu kādam rokās arī iekritīsi, tad tikai un vienīgi traumatologam.

– Nu vai zini! Tev nav ne mazākās nojausmas, cik šīs kurpes man izmaksāja! Veselu bagātību! Noteikti atradīsies vīrietis, kas uzreiz sapratīs manu vērtību!

– Ja vien tas vīrietis nestrādā tajā tavā šausmīgi vērtīgo apavu veikalā, šaubos , vai kāds nojautīs, ka par tām kurpēm tu esi atdevusi vairāk par 5 eiro. Ja jau gribēji, lai to tavu vērtību sarēķina, tad nākamreiz atstāj visam klāt cenu zīme Labi, ejam, citādi mēs te līdz vēlam vakaram noburzīsimies, bet vakaros, pati saproti, kāds kontingents pa pilsētu vazājas, diez vai tādiem tev gribēsi šaut.

Beidzot medības varēja sākties! Un cik daudz smuku un ņemamu vīriešu! Maigai necietās tikt ātrāk pie sava viena vienīgā.

– Šauj, taču, šauj! Pfu, tu, sīkais! Tāds smuks vīrietis bija!

– Kuru tu domāji? Vai to dzērāju kafejnīcā, kurš tikko uz tualeti aizgrīļojās?

– Bet viņš bija tik smuks, un rokas viņam tik vīrišķīgas. Un vai gan vientuļš vīrietis nedrīkst vakarpusē glāzi alus izdzert?- , Maiga uzmeta lūpu.

– Tā glāze laikam būs bijusi ļoti liela un ārkārtīgi dziļa. Zini, mīļā, viņš nemaz nav vientuļš, mājās viņu gaida sieva un 3 bērni.

– Ko????? Bet viņš izskatījās tik smuks.- Maiga sērīgi un ilgpilni novilka, – Pagaidi! Re, kur vēl viens! Uzvalkā un ar šlipsi! Šito es gribu!

– Gribēt nav kaitīgi. Kaitīgi ir dabūt to, ko gribi. Pēc gada tu gribēsi viņu nošaut. Un ne jau ar manām bultām. Šim ir konts ofšoros un vesels bars mednieku arī bez mums. Pēc pāris mēnešiem viņš būs pliks un nabags, tev būs viņš jāuztur ar visām viņa mīļākajām, jo no komforta viņš nemēdz atteikties. Ejam tālāk!

– Ko tu dari!!! Uz ko tu tagad tēmē???? Uz to santehniķi netīrajā kombinezonā??? Nekad! Nemūžam! NĒ!….

– Par vēlu, mīļā. Viņš ir beigts un pagalam. Un tūlīt tāda būsi arī tu. – , Amors teica, uzvelkot loku otro reizi, – Un jūs dzīvosiet ilgi un laimīgi…….