Neatjāja…

Gaidu princi. Baltā zirgā. Vai brūnā. Nu var arī savādākā. Var bez zirga. Labāk jau bez, jo auzu pārslas iet uz beigām, bet siena nav, ar ko šo pabarot, nu zirgu pabarot, nevis princi. Jo ar kaut ko jau būs jāpacienā, ja atjās. Princis dabūs skābeņu zupu. Vai auzu cepumus (skatos, ka tie vēl pāris ir). Tāpēc esmu gatava un gaidu….

Gaidu….Ceru, ka gan jau viņš jāj. Vai nāk, ja nu bez zirga, vai kā. Domāju, paiešos šamam pretī, lai jau zina, ka ļoti gaidu, ka nepacietīga, un tā.

Nu izgāju pretī. Gāju. Nu vismaz centos paiet.

Un tad sapratu. Ne jau Princis jāgaida, bet Antiņš. Princis pa šito neatjās.