kaut kad rudens

Mākoņu svēdrās pret vakaru
Debesis sakūst sārtas
Egļu galotnēs iešalc un apklust
Dzērvju ilgpilnās tērgas

Peļķēs izbālē zilums un ieskanas
Rudās nokrāsas ēnās
Pirksti tavā kabatā siltumu meklē
Bet vasara piesedz pēdas.

Krāsu outlets un cīņa ar vēju
Par pēdējo vietu pie zara
Paņem pie sevis (mūžīgi mūžos) to kastani
Siltumu manu kas glabā.