Kādas ziemīgas trešdienas rīts
Brokastis gultā. Divas siermaizītes ar tomātu un kafija, salda, balta, šķīstošā. Mīļi no draudzenes. Mosties kļūst patīkamāk. Rīta pļāpiņas, par kaut ko, par neko, par kaut kādiem sīkumiem, par šodienu un par trešdienām vispār. Trešdienas laikam turpmāk būs mūsu dienas. Atvadu buča. Sirsnīga. Kad stāvu jau pieturā, attopos, ka mans lakats-šallīte palicis pie draudzenes. Nekas, tas uz atgriešanos. Nepamodušās domas slinki skatās pa aizsvīdušu autobusa logu. Mašīnu un luksoforu gaismiņas, izplūdušas un jokainas. Reklāmu uzraksti. Lasu līdzi. Tev pienākušas 1243 īsziņas. Es arī gribu, lai man pienāk 1243 īsziņas. Varbūt pat mazliet vairāk. Es vienmēr gribu vairāk. Cinamon. Chai Late, ar garšvieliņām. Rimi. Nez, kad atkal būs lasis vai forele uz atlaidi? Izkāpju pieturu ātrāk. Ienāk prātā, ka uz savu tramvaju varu tikt, arī paejoties pa Tallinas ielu. Mazliet slidena ietve. Rīgā sniegs aizmirst būt balts. Vīrietis pie luksofora. Seju neredzu. Runā pa telefonu. Kam blakus viņš šorīt ir modies? Nāk mans tramvajs. Iekāpju un apsēžos. Domas aizpeld rīta mijkrēslī. Slapjš spīdīgs bruģis caur tramvaja logu. Atkal mašīnu gaismiņas. Kapi. Kapi. Mana pietura. Mazliet slidena ietve. Labrīt. Paldies. Tas dežurantam par ikrīta avīzi. Atslēga slēdzenē. Gaismas pie griestiem spožas. Nometu avīzi uz galda. Datora poga. Rāvējslēdzējs. Zābaki. Zeķubikses. Noglāstu kāju. Vakar glāstu nebija. Ievelku elpu. Un iznirstu…..Jāstrādā.
