Kad mammai vajag
Mājas otrajam datoram vajadzīga klaviatūra un pele. Bērns man datorists, programmētājs, tāpēc lūdzu, lai paskatās internetveikalā tos štruntus, nu kurus labāk, un tā. Es nezināju, ka tas process izvēlē tik grūts
-Nu, mamm, kādu tev to klaviatūru vajag?
-Nu tādu normālu, vidēju, neko krutu, bet neko baigi lētu, tādu – pa vidam. (tagad jūtos jau visu pateikusi no sava skatu punkta un prasībām)
-Ko tu ar to klaviatūru darīsi? Rakstīsi tikai vai spēles arī spēlēsi, jo te ir arī geimeru klaviatūra ar-bla-bla-bla (te es jau sāku drusku nesaprast).
– Spēles laikam nespēlēšu, ja nu varbūt dažreiz vai varbūt tētis kaut ko.
– Tev klaviatūru angļu valodā vai vēl ar krievu burtiem?
-Protams, ka arī ar krievu burtiem, tā ērtāk rakstīt, ja vajag kaut ko krieviski uzrakstīt, no galvas krievu burtu izvietojumu precīzi neatceros.
-Tev ar gaismiņu vai bez gaismiņas to klaviatūru? , sīkais turpina meklējumus.
-BļinC! Vai vienkārši nevar normālu klaviatūru ar visu peli nopirkt??? Jā, ja būtu gaismiņa, būtu labi, tad arī tumsā varētu burtus saredzēt.
-Mamm, gribi bezvadu klaviatūru vai parasto, ar vadu?
-Āāāāā….Tu vēl pajautā, vai ar kartupeļiem frī vai tikai ar salātiņiem!!! (mana pacietība jau ir galā)
-Labi, parasto, ar vadu! ….Tev melnu vai citā krāsā???
-Āāāāāāā! Vienalga!!! Normālu, parastu klaviatūru, uz kuras ir burti, cipari un pārējā figņa!! Ar vadu, melnu, ar gaismu vai bez, jo ja būs bez, mums mājās ir pieres lukturītis!!!(te es drusku dramatizēju)
-Re, šitā ir baigi labā par 86 eiro!
-Es teicu normālu, vidējā cenā!
– Nu labi, re, šitā būs laba? Ar visu peli, bet bez gaismiņām. Vai man pameklēt vēl kādu? Varbūt tu gribi…
-Viss!!! Es šito gribu! Pietiks!
