(Pa)stāstiņi
(Pa)stāstiņi jeb Pasistie stāstiņi vienkārši rodas. Reizēm tie ir kāda ierosināti, reizēm izdomāti, izfantazēti kādas domas vai sarunas sakarā. Tādi mazliet pasisti, bet stāstiņi. :)
Te un tagad
“….un tad mēs izlēmām, ka tomēr…” es stāstu, mūsu kājas viegli skar ūdens virsmu, laipas dēļi, uz kuriem sēžam, ir saules siltuma un ezera smaržu piesūkušies. Aizsapņojos, vērodama spāri uz ūdenslēpes. “Aiz vaiga ņemsi?” viņš pēkšņi pārtrauc manus runas plūdus.…
Tarakānu brālība 3
Tarakānu Lepno Šmurguļu Tubrālības biedrībā valdīja jautrība. Biedrītis KakuBrālis bija ielīmējies. Un ne jau šā tā ielīmējies, bet tā pamatīgi, līdz ūsu galiem. Nebijis gadījums, kāds teica, citi zvaigāja pa kaktiem, atcerēdamies vēl dažus pavisam štruntīgus ielīmēšanās gadījumus, bet šis…
Tarakānu brālība 2
Tarakānu pozīcijas, opozīcijas un ekspozīcijas atkritēju intrigas nebija pagājušas bez sekām. Uz galvas pēkšņi uzgāzās ne jau tas aizlūzušais apmetuma gabals, bet gan Reforma. Norādījumi nāca no augšas. Daži runāja, ka tie tur, augšā, esot ar Putniem. Lai nu kā,…
Tarakānu brālība 1
Tarakāni nebija ar pliku dihlofosu ņemami. Viņiem bija savs štuks. Un kāds vēl! Efektīvākai un graujošākai eksistencei viņi bija izveidojuši savu pozīciju, opozīciju un ekspozīciju. Princips bija vienkāršs – tie, kuri nebija pozīcijā, bija opozīcijā, bet pārējie, atkritēji, ekspozīcijā. Pozīcijai…
Ods
Sakodusi zobus un uzvilkusi segu pāri galvai, viņa klausījās. Tas sīkais kretīns kaut kur bija. Jau stundu viņa nespēja aizmigt. Sīkšana atskanēja te vienā, te otrā pusē, brīžam tā it kā pieklusa. Tad viņa sapurināja galvu, ja nu mazais preteklis…
Pasaciņa ar amorālu morāli
To, ka Princis nemāk skūpstīties, to Ērkšķrozīte sajuta jau uzreiz, pēc pirmās bučas. Prinča elpa oda pēc Orbit košļenes, bet tai apakšā jautās iepriekšējās dienas paģiru aromāts. Lai paliek Pelnrušķītei, viņa nodomāja un izlēma nemosties, un acis piemiedza ciešāk. Pabeigusi…
Saimnieks meklē saimnieci. Tiešām meklē.
Nežēlīgi sāpēja galva. Cauri aizvērtajiem acu plakstiņiem Andris sajuta sāpīgi urbjamies saules gaismu. Skaidra lieta, atkal tā maita Sarmīte aizmirsusi aizkarus aivilkt! Draņķa sievišķis! -Eu! Aizvelc aizkarus! – Andris skaļi noaurojās tā, ka pat pašam ausis gandrīz aizkrita. Klusums… -Eu!…
Vakariņas 2 minūtēs
Kā jau parasti, viss sākas ar to, ka mājās nekā nav. Jā, jā, šoreiz tiešām pavisam nopietni – nekā nav. Varētu jau teikt kā Mārtiņš Rītiņš – “Ja jums mājās nekā nav, ņemam laša fileju…”, bet šis nav tas gadījums.…
Kā Pelnrušķīte Princi satika
„Ei, Pelnrušķīt, aizvāc malā savu ķirbi!” pēkšņi tiek atrautas vaļā manas mašīnas durvis un man tieši acīs ieskatās dusmīgs dēlietis. „Ā… es…piedodiet…man,” nekādi nespēju noformulēt savu domu, tik pēkšņi izrauta no sava sapņaini domīgā stāvokļa, prātojot par vakarā paredzamo Ziemassvētku…
Stjupid Kupid jeb vīriešu medības
Piesvempusies no gultas, Maiga jau kuro rītu nemaz nejutās kā tajās kafijas reklāmās rāda. Nebija ne tā možuma, ne tās apgarotības, nemaz nerunājot par kādu, kurš pasniegtu kafiju gultā uz paplātes ar smuku rozi blakus tasītei. Kopš viņu bija pametis…
Māriņa zoss
Zanīte bija uztraukusies. Ļoti uztraukusies. Kopš iepazīšanās ar Mārtiņu viņa visu laiku bija uztraukusies – par to, ko vilkt mugurā, par to, ko nevilkt mugurā un par to, vai vispār kaut ko vilkt mugurā (īpaši jau piektdienas vakaros, kas Mārtiņš…
Pamestā
Viņa nespēja tam noticēt….. Viņa bija pamesta. P-A-M-E-S-T-A. Viņa. Kuru neviens un nekad nepamet. Nekad. Ne jau viņu. Viņa vienmēr ir tā, kura pamet. Viņai vienmēr ir paticis būt liktenīgajai sievietei, tai vienai, tai īstajai, kura zina, ko grib un…
