Vienrīt, kā jau brīvdienās, saviem puišiem ļāvu pagulēt ilgāk. Tomēr jaunākais miegainām acīm no savas migas izlīda jau ap deviņiem un sāka virtuvē grozīties. Čukstu viņam (tā, lai lielais puika savā istabā nepamostos) – Čau, Dāvi! Kā tev iet? -Nu mammu, nu kā es varu zināt, kā man iet?! Es taču tikai tikko pamodos!