“Nakts cirks”, Erina Morgensterna

„….Viņi turpina izlobīt viens otru no drēbēm, līdz nekas vairs tos nešķir.

Iestrēdzis klusumā, Marko ar mēli raksta pielūgsmi un atvainošanos uz Sīlijas miesas, mēmi pauzdams to, ko skaļi pateikt nav iespējams.

Viņš atrod citus veidus, kā viņai visu pastāstīt, viņa pirksti atstāj gandrīz neredzamas tintes pēdas. Marko izbauda katru skaņu, ko izdodas no viņas izvilināt.

Visa istaba trīs no viņu saskaršanās.

Un, lai gan apkārt ir daudz trauslu lietu, neviena no tām nesaplīst.

Virs viņiem pulkstenis šķirsta lapas, turpinādams stāstus, kas ir pārāk smalki, lai būtu izlasāmi….”

/Erina Morgensterna “Nakts cirks”/