“Mierinošā”, Anna Gavalda

„I believe in aristocracy, though… Un tomēr es ticu aristokrātijai. Ja vien šis vārds ir īstais. Nevis varas aristokrātijai, kas balstās uz sabiedrībā ieņemamo stāvokli un ietekmi, bet vērīgo un neuzkrītošo aristokrātijai. Tās pārstāvji ir sastopami visās nācijās, starp visu šķiru un visu vecumu cilvēkiem. Un, kad viņi tiekas, starp viņiem pastāv tāda kā slepena bezvārdu vienošanās. Viņi pārstāv vienīgo patieso cilvēces tradīciju, mūsu dīvainās rases vienīgo uzvaru pār nežēlību un haosu. Viņi spēj ieklausīties citos tāpat kā sevī un viņu modrība nav poza, drīzāk spēja visu izturēt. Un piedevām … they can take a joke … viņiem piemīt humora izjūta”

„„Ei, tu, klap, klap, Dievs, jā, tu, es došos līdz tevīm… ar zirgu!

O jē, jā, ar zirgu!

Ei, tu, klap, klap, mans Dievs, jā, tu es došos līdz tevīm… ar divriteni!

O jē, jā, ar divriteni!”

Klodī A’Bgiana nr.3786 Peugeot 407 salonā svingo uz nebēdu. (Taksometra šofera licence ar skoču pielīmēta pie sēdekļa atzveltnes.)

„Ei, tu, klap, klap, mans Dievs, jā, tu es došos līdz tevīm… gaisa balonā!

O jē, jā, gaisa balonā!”

Viņš uzsauc man spogulītī:

-Pret garīgajām dziesmām jums taču nav iebildumu?

Es pasmaidu

„Ei, tu, klap, klap, mans Dievs, jā, tu es došos līdz tevīm… kosmiskajā raķetē!”

Ar tādiem korāļiem mēs visi būtu zaudējuši ticību mazliet vēlāk, vai ne?

O jē!

O jā…

—-

Viss mums ir iemācīts ačgārni, es prātoju, stumdams vaļā vārtus, vienīgais brīdis, kad esmu bijis patiess, atceros, tas bija, kad atkārtoju „Neesmu cienīgs tevi uzņemt.”

Tad, jā. Tad es patiešām tam ticēju.

Un tu, klap, klap, mērodams, jā, tu, savus četrus stāvus, es ar šausmām secināju, ka tas sasodītais meldiņš ir iezīdies man galvā, taksometrā, jā taksometrā.

O jē.”

A.Gavalda “Mierinošā”.