Pasaciņa ar amorālu morāli

To, ka Princis nemāk skūpstīties, to Ērkšķrozīte sajuta jau uzreiz, pēc pirmās bučas. Prinča elpa oda pēc Orbit košļenes, bet tai apakšā jautās iepriekšējās dienas paģiru aromāts. Lai paliek Pelnrušķītei, viņa nodomāja un izlēma nemosties, un acis piemiedza ciešāk.

Pabeigusi berzt kārtējo trumuli, Pelnrušķīte smagi un grūti nopūtās. Nu kāda vēl balle, kāds vēl ķirbis? Viņa jutās pārgurusi un vienīgais, pēc kā viņa ilgojās – pēc kārtīgas gultas. Un tad lai nāk kaut pieci prinči, pa vienam vai kopā, viņai nu jau bija vienalga. Ķirbi lai Krustmāmiņa Feja samarinē. Bet princis lai paliek Baltajam zirgam.

Bet Baltajam zirgam Princis napig nebija vajadzīgs. Kuram gan vajag kādu, kas viņu tikai jāj, domāja Baltais zirgs, mierīgi gremodams auzas.