Vakariņas 2 minūtēs

Kā jau parasti, viss sākas ar to, ka mājās nekā nav. Jā, jā, šoreiz tiešām pavisam nopietni – nekā nav. Varētu jau teikt kā Mārtiņš Rītiņš – “Ja jums mājās nekā nav, ņemam laša fileju…”, bet šis nav tas gadījums. Patiešām. Tātad – ko darīt, ja mājās nekā nav?

Vispirms ieskatāmies ledusskapī un pārliecināmies, kas tur ir. Nekā nav. Nu labi, ir, bet tas ir pagājušas nedēļas (vai mēneša?) piens un ož arī atbilstoši – pēc ļoti savalkātām zeķēm, ieskābušām. Vēl ir puspaciņa sviesta, striķītis no desas un nazis (tad redz, kur es viņu esmu iegrūdusi, jau veselu nedēļu meklēju!). Un vēl dārzeņu kastē atrodam burkānu. Vienu. Ar sadīgušām lapiņām. Paskatāmies arī saldētavā. Uh, kā tik tur nav – pelmeņu nav, gaļas nav, zivju filejas arī nav. Bet ir ledus. Daudz. Vajadzētu to saldētavu beidzot atkausēt…

Nu ko, ņemam atrasto burkānu. Rūpīgi apskatām no visām pusēm un konstatējam, ka mums ir paveicies. Jo burkāns ir vesels un izskatās tiešām jauks, ar tām zaļajām lapiņām. Burkānu ar ledusskapī veiksmīgi atrasto nazi nomizojam. Tālāk rūpīgi izraugāmies rīvi un nomizoto burkānu sarīvējam sev tīkamā lielumā un formā – mazās skaidiņās, rupjākās skaidiņās, salmiņos, ripiņās vai strēmelītēs. Ja negribas rīvēt, varam burkānu sagriezt kubiņos vai ripiņās, vai rombiņos. Bet, ja mums negribas ne rīvēt, ne griezt, varam arī grauzt tāpat.

Nu re, nepagāja ne pāris minūtes, kā vakariņas gatavas!