Kāds svētdienas rīts
Kad manu degunu vispirms skar kaut kas mikls un vēss, bet pēc tam to piepilda suņumeitenes mēle un kaķis jau kuro reizi tēlotā žēlumā ieņaudas, saprotu, ka nekāda gulēšana vairs nesanāks. Vajadzētu sākt kustēties. Pakustos. Izvelku vienu kāju no segas apakšas un atstutēju pret sienu. Nu smuka tā kāja, it kā. Ō, skatos, ka kājai jau pavasaris iestājies – matiņi izdīguši. Parauju vienu. Au! Sāp! Laikam būs jāatklāj pļaušanas sezona un jānoskuj tie daži asniņi, siltuma no tādiem tāpat nekāda. Nolaižu kāju atpakaļ gultā. Piesvempjos sēdus. Šo manu kustību ar prieku uzņem sīkā sune, kas savā sajūsmā mani atkal nogāž guļus. Beznosacījumu mīlestības spilgtākais apliecinājums. Viņu neinteresē manas ataugušās kāju spalvas, mans kilogramu skaits un mani gadi, viņa mani mīl tādu, kāda es esmu. Beidzot, maigi pastūmusi mazo malā, izsvempjos no gultas. Gribētos jau teikt, ka eleganti izslīdu, bet roka neceļas tik nelietīgi melot. Tātad, piesvempjos no gultas un pievelkos pie spoguļa. Jēziņ! Ir digitālais, informācijas, informātikas un kāds nu tur vēl laikmets, bet neviens ģēnijs nav iedomājies savienot parastu spoguli ar parastu Photoshop! Stulbi tā biedēties katru rītu, skatoties savā pašas feisā. Ja es lietotu kosmētiku, man nāktos stundu špaktelēt, slīpēt, vēlreiz špaktelēt, izlīdzināt un vēl līmēt tapetes pa virsu, bet tā kā kosmētiku es nelietoju, būs vien jāliek lietā mans neizsmeļamās optimiZma un poPigiZma rezerves. Tā teikt, jāievieš demokrātija un pašapkalpošanās no citu puses – ja nepatīk, drīkst neskatīties. Bet ķemmi matiem gan cauri jācenšas izvilkt, citādi izskatos… Jā, kā gan? Kā tikko no siena gubas pēc vētrainas nakts izrauta, trūkst tikai salmu, bet, ticiet man, arī bez tiem tos matus šorīt būs grūti izķemmēt, jo vakar tajos saliku želeju, nu, lai ir smuki cakaini. Šorīt arī ir cakaini, tikai nesmuki. Nu ko, labrīt, mati, labrīt, sāpes! Nepaspēju ne attapties, kad no aizraujošajām rīta kosmētiskajām procedūrām mani izrauj žēls “ņjauuuuu” un sparīgs mazās sunes lēciens sānā. Jā, kā tad, ļaus te man kāds par sevi padomāt! Jāaizbāž vispirms visiem mutes ar kaut ko ēdamu un tad jāuztaisa sev rīta kafija, balta, salda. …
