Pati sev pati, pati

Kārtējais darbadienas vakars. Mēness logā sāpīgs. Vīns glāzē tumši asiņains. LP tik smeldzīgi tieša. Pagriežu skaļāk un domās gaudoju līdzi – Fuck you baby, thank you babe, darling Don’t explain, don’t explain. Un domas aizvelk pa kreisi….
Ko mēs, pie vella, ar sevi darām? Kam mēs sevi noskaņojam? Ka esam pelēki, pārāk tievi, pārāk resni, pārāk trūcīgi, neglīti, dumji, u.t.t. u.t.j.p. Nē, mīļie, mēs katrs esam paši foršākie. Paši lieliskākie. Paši unikālākie. Paši sev mēs paši paši mēs esam. Neļaujiet sev iestāstīt neko citu.
Un šodien es jūtos lieliska. Skaista. Iekārojama. Mazliet traka. Drusku iemīlējusies. Vieglprātīga. Mīļa. Jautra. Gudra. Interesanta. Un ja kāds saka ko citu – neticiet. Jo es esmu glāze. Pilna ar skaisti sarkanu vīnu. Paldies tam, kas salēja. :)))) Priekā!