man tevis pietrūkst
es ilgojos
pēc tām stulbajām sarunām
par neko,
par kaut ko un par
riņķī un apkārt
kasīties, lekties,
tad apvainoties
un es skumstu
pēc tā alko, ko neizdzersim
pēc marihuānas, kuru nepīpēsim
pēc zāles, kuru netīsim kāsī
bet pļausim
katrs savā pasaules malā
varbūt
ja vien nenomirsim no covid
ja vien ķieģelis neuzkritīs
ja vien neaizmigsim pie stūres
ja vien ne sirds
vai varbūt alcheimers
nu kaut kā tā
man tevis pietrūkst

Maigos glāstos ietērpju
Tevi uz nakti
Sasedzu skūpstiem
Nolieku savu galvu
Uz tava pleca
Vai tu no rīta vēl būsi,
Mans sapni?
Aizveru acis un sajūtu
Tevi tik skaidri

Kā asaru savu
Uz vaiga
	

Pilnmēness logā 
Nervi pulsē kā uzvilktas stīgas –
Palaist vaļā vai saraut,
Palaist vaļā
Vai saraut
Sadauzīt stiklu un iegrābties lauskās
Lai sāp
Tieši kā dzīvē
Tieši kā izlekt
Pa atvērtu logu

WhatsApp klusē
Pēdējo reize redzēts
Kaut kad.